Jauns puisis gribēja pasauli redzēt. Viņš atstāj tēva būdiņu un aiziet uz svešu, svešu zemi, kur salīgst pie kāda kunga kalpot. Bet tai zemē bij briesmīgi ļauni ļaudis. Katru svešinieku tie tik ilgi pīnēja, gūstīja, mulšināja, kamēr beidzot savos nagos dabūjuši, to nobeidza, vaj vainīgs, vaj nevainīgs. Vienīgais cilvēks vēl ar labu sirdi bij tas kungs, kur puisis bij salīcis, turpretim tie citi visi, lai Dievs pasargā! Puisis, pie sava kunga kalpodams, bij ...
Komentāri (0)